“Bērns visneaizsargātākais no cigarešu dūmu ietekmes ir savā dzīves vietā, ja dzīvo kopā ar smēķētājiem”

Pasīvās smēķēšanas radītās sekas:

• pasīvā smēķēšana kairina elpošanas ceļus un plaušu audus, kas rada klepu un krēpas;
• pasīvā smēķēšana sabiedriskās ēdināšanas un izklaides vietās līdz 40% paaugstina risku saslimt ar plaušu vēzi, bet pasīvā smēķēšana mājās to paaugstina par 20 – 25%;
• pasīvā smēķēšana par 40 – 60% pastiprina astmas simptomus;
• pasīvā smēķēšana līdz 45% paaugstina sirds infarkta risku;
• pasīvā smēķēšana līdz 27% paaugstina risku saslimt ar krūts vēzi;
• pasīvā smēķēšana līdz 27% paaugstina spontānā aborta risku;

Pasīvās smēķēšanas negatīvā ietekme uz zīdaiņiem un bērniem:

• pasīvai smēķēšanai pakļautajiem zīdaiņiem pastāv lielāks risks nomirt ar zīdaiņu pēkšņās nāves sindromu;
• bērnam, kurš savas dzīves pirmos 18 mēnešus dzīvo mājā, kurā smēķē, ir palielināts elpceļu slimību risks, ieskaitot bronhītu un pneimoniju. Šie bērni biežāk slimo ar saaukstēšanās slimībām, klepu un vidusauss iekaisumu. Viņu plaušu funkcijas ir pazeminātas un plaušas attīstās lēnāk;
• pasīvai smēķēšanai mājās pakļautajiem bērniem ir lielāks risks astmas simptomu attīstībai, kā arī biežāk novērojamas astmas lēkmes, līdz ar ko biežāk un ilgāku laiku jālieto zāles astmas ārstēšanai;
• smēķējošo vecāku skolas vecuma bērniem visbiežāk ir tādi simptomi kā klepus un elpas trūkums;
• smēķētāju bērniem ir palielināts meningokoku izraisītu infekciju risks (piemēram, meningīts, sirds slimības), kas dažkārt var izraisīt nāvi vai invaliditāti;
• ja smēķē viens vai abi vecāki, pastāv risks, ka bērns pieaugot uzsāks smēķēt.